PAPUTĒT definīcija Latviešu valodā:

PAPUTĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Mazliet, kādu brīdi putēt (2).

    • Skrēja tā, ka smiltis vien paputēja

  • 2

    Daļēji zaudēt īpašumu, nonākt nabadzībā.

    • Paputējis saimnieks, muižnieks

  • 3

    3. pers Tikt nolaistam, panīkt (par saimniecību, īpašumu u. c.).

    • Ēkas paputējušas
    • Paputējusi firma

  • 4

    3. pers Izjukt (3), izputēt (2).

    • Ģimene paputēja
    • Koris paputējis

  • 5

    sarunvalodas vārds 3. pers Pazust, noklīst.

    • Grāmata, vēstule nezin kur paputējusi