PANTEONS definīcija Latviešu valodā:

PANTEONS

vīriešu dzimte

  • 1

    Senajiem grieķiem un romiešiem – templis, kas veltīts visiem dieviem.

  • 2

    Monumentāla celtne, kurā apglabāti slaveni cilvēki.

    • Parīzes panteons