PAMATS definīcija Latviešu valodā:

PAMATS

vīriešu dzimte

  • 1

    Tas, uz kā (kas) balstās.

    • Zem kājām ciets pamats

  • 2

    Galvenā, svarīgākā (kā) daļa; tas, kas ir nepieciešamākais (kā izveidei), priekšnoteikums (kam).

    • Labklājības augšupejas pamats
    • Ilga mūža pamats

  • 3

    dsk Celtnes apakšdaļa, kas daļēji ierakta zemē un kas pārnes celtnes slodzi uz grunti.

    • Dziļi, sekli pamati
    • Uzmūrēt ēkai pamatus
    • Māja nodrebēja līdz pamatiem

  • 4

    dsk Galveno atziņu, principu kopums (kādā mācībā, nozarē).

    • Apgūt gramatikas pamatus
    • Glezniecības pamati

  • 5

    Iemesls.

    • Nav nekāda pamata bažām
    • Apvainot uz aizdomu pamata

  • 6

    dsk. lok pamatos, apst. nozīmē Tā, ka aptver, ietver visu galveno.

    • Pamatos sēja pabeigta
    • Pamatos franču valoda apgūta
    • Izmainīt dzīvi pašos pamatos