PAKALPĪGS definīcija Latviešu valodā:

PAKALPĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas labprāt pakalpo; izpalīdzīgs; arī tāds, kas mēdz izdabāt citiem savtīgos nolūkos; iztapīgs.

    • Pakalpīgs padotais

  • 2

    Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

    • Pakalpīga izturēšanās
    • Pakalpīgi atvērt durvis

pakalpīgi definīcija Latviešu valodā:

pakalpīgi

apstākļa vārds

Lietojums

2