PAJUMTE definīcija Latviešu valodā:

PAJUMTE

sieviešu dzimte

  • 1

    Ar jumtu segta telpa, kas nav ierobežota ar sienām; nojume.

    • Novietot labības maisus pajumtē

  • 2

    Patvērums, mītne, kur patverties; apmešanās vieta (māja, dzīvoklis).

    • Meklēt pajumti svešā pilsētā
    • Palikt bez pajumtes
    • Dot kādam pajumti