PACILS definīcija Latviešu valodā:

PACILS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas pie pamatnes ir guļošs, bet tālāk stāvs (par augiem, to daļām); tāds, kas ir mazliet pacelts, paslējies, mazliet atstatu.

    • Brūklenājiem stumbri ir pacili vai stāvi
    • Uzlikt pārsegu pacilu, lai vējš pūš cauri