PABRAUKT definīcija Latviešu valodā:

PABRAUKT

  • 1

    nepārej Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.

    • Pabraukt uz priekšu, sānis
    • Pabraukt kādu gabalu pa meža ceļu
    • Pabraukt kādu stundu ar motociklu
    • Pabraukt dažas dienas peļņā

  • 2

    pārej Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā, nelielu attālumu).

    • Pabraukt pajūgu ceļa malā
    • Pabraukt automobili gabaliņu tālāk no piestātnes

  • 3

    nepārej Braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).

    • Pabraukt ar laivu zem tilta

  • 4

    pārej Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).

    • Pabraukt automobili zem kokiem ēnā

  • 5

    nepārej Braucot pavirzīties garām (kam).

    • Pabraukt garām piestātnei

  • 6

    nepārej.; parasti kopā ar «(ne)spēt», «(ne)varēt» (Ne)spēt, (ne)varēt braukt.

    • Pa staigno ceļu nevarēja pabraukt