PABĒGT definīcija Latviešu valodā:

PABĒGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā).

    • Pabēgt tālāk
    • Pabēgt nost no ceļa

  • 2

    Bēgot pavirzīties, paslēpties (zem kā, kam apakšā).

    • Pabēgt zem nojumes
    • Pabēgt zem koka no lietus

  • 3

    parasti kopā ar «(ne)spēt», «(ne)varēt» (Ne)spēt, (ne)varēt bēgt.

    • Nevarēju vairs pabēgt