ORATORIJA definīcija Latviešu valodā:

ORATORIJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Episki dramatisks skaņdarbs korim, solistiem un orķestrim.

    • Atskaņot oratoriju

  • 2

    Politisko vadoņu vai valdnieku runa, kas apliecina un stiprina viņu varu.