OMULĪBA definīcija Latviešu valodā:

OMULĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Vispārināta īpašība omulīgs; labsirdīgi jautrs, priecīgs noskaņojums.

    • Viesībās valdīja omulība
    • Mājas omulība

Izruna

OMULĪBA

/uo/