OBSTRUKCIJA definīcija Latviešu valodā:

OBSTRUKCIJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Demonstratīvs protesta veids, cīņas paņēmiens – (galvenokārt parlamentos) kādas norises, pasākuma traucēšana, kavēšana, piem., trokšņojot.