NOTRAUKT definīcija Latviešu valodā:

pārejošs darbības vārds

• 1

  Strauji, pavirši noslaucīt, noraust, noraut.

  • Notraukt druskas no galda
  • Steigā notraukt sviedrus no pieres
  • Notraukt rīkstei lapas
  • pārnesta nozīme Vējš notrauc ziedus