NOTRAUKT definīcija Latviešu valodā:
NOTRAUKT
pārejošs darbības vārds-traucu, -trauc
- 1
Strauji, pavirši noslaucīt, noraust, noraut.
- Notraukt druskas no galda
- Steigā notraukt sviedrus no pieres
- Notraukt rīkstei lapas
- pārnesta nozīme Vējš notrauc ziedus