NOSTĀVĒT definīcija Latviešu valodā:

NOSTĀVĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Spēt noturēties stāvus, kājās; spēt, varēt stāvēt.

    • Mierīgi nostāvēt
    • Slimnieks nevar nostāvēt

  • 2

    Stāvēt (kādu laiku).

    • Nostāvēt dažas minūtes aiz durvīm
    • Nostāvēt pusstundu rindā

  • 3

    3. pers Būt novietotam, stāvēt (kur kādu laiku), netiekot lietotam, nodarbinātam.

    • Mētelis vasaru nostāvējis skapī
    • Automašīna visu ziemu nostāvēja garāžā