NOSLAUCĪT definīcija Latviešu valodā:

NOSLAUCĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Slaukot panākt, ka kļūst tīrs, sauss.

    • Noslaucīt galdu ar lupatu
    • Noslaucīt ielu
    • Noslaucīt traukus
    • Noslaucīt degunu kabatlakatiņā

  • 2

    Slaukot (nost, prom), noraust, novākt.

    • Noslaucīt putekļus
    • Noslaucīt gružus no palodzes
    • Noslaucīt sviedrus