NOŠĶĪST definīcija Latviešu valodā:

NOŠĶĪST

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Īsu brīdi, vienreiz šķīst; pašķīst.

    • Viņš tā brauc pa peļķēm, ka ūdens vien nošķīst
    • Dzirksteles nošķīda gar acīm

  • 2

    Šķīstot (kam), kļūt netīram, tikt notrieptam (ar to); nošķiesties.

    • Zābaki brienot nošķīduši ar dubļiem