NOROBEŽOT definīcija Latviešu valodā:

NOROBEŽOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Nošķirt, nodalīt (piem., ar šķērsli, sienu, robežu).

    • Norobežot kādu telpas daļu ar sienu

  • 2

    pārnesta nozīme Noteicot saturu, apjomu, nošķirt citu no cita.

    • Norobežot jēdzienus