NORITĒT definīcija Latviešu valodā:

NORITĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Ritot (2) virzīties uz leju un notecēt (zemē, nost no kā).

    • Asara norit pa vaigu
    • Ūdens lāses noritēja gar koka stumbru zemē

  • 2

    Norisināties, notikt.

    • Izrāde noritēja gludi
    • Ekskursija noritēja bez starpgadījumiem