NORĪKOT definīcija Latviešu valodā:

NORĪKOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ar oficiālu rīkojumu sūtīt kādā uzdevumā; dot norīkojumu, darbuzdevumu.

    • Norīkot darbā uz lauka
    • Norīkot sardzē