NOMODS definīcija Latviešu valodā:

NOMODS

singular masculine noun

  • 1

    Stāvoklis, kad (cilvēks vai dzīvnieks) nav aizmidzis.

    • Slimnieka nomods neturpinājās ilgi
    • Būt nomodā
    • Dežurants bija nomodā visu nakti