NOMOCĪT definīcija Latviešu valodā:

NOMOCĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Mokot (1) nonāvēt; par dzīvniekiem – nobeigt.

    • Kaķēns nomocīja putniņu

  • 2

    Ļoti nogurdināt, padarīt bezspēcīgu.

    • Smagais darbs viņu nomocīja
    • Karstuma nomocīts, strādnieks nevarēja atdzerties

  • 3

    sarunvalodas vārds Ar mokām, grūtībām paveikt (ko); ar grūtībām apēst.

    • Līdz tumsai tūristi nomocīja atlikušo ceļa gabalu
    • Slimnieks nomocīja pāris kumosu maizes