NOKĀRTIES definīcija Latviešu valodā:

NOKĀRTIES

  • 1

    3. pers Nokarāties.

    • Uz auklas sažautā veļa smagi nokaras
    • Telefona vadi nokārušies
    • Zars nokāries pāri ceļam

  • 2

    Piekārt sev (daudz sīku priekšmetu); apkārties.

    • Nokāries ar medaļām un goda zīmēm

  • 3

    Raujoties (cilpā, saitē), aizžņaugt sev rīkli un aiziet bojā; pakārties.

    • Aita nokārusies saitē