NOIET definīcija Latviešu valodā:
NOIET
nepārejošs darbības vārds-eju, -ej, -iet, -gāju
- 1
Ejot novirzīties lejā, nost (no kā).
- Noiet pa kāpnēm
- Runātājs nogāja no tribīnes
- Spēlētāji nogāja no laukuma
- 2
Ejot uz leju, nokļūt (kur, līdz kurienei).
- Noiet pie upes
- Noiet uz avotu pēc ūdens
- Noiet pagrabā pēc kāpostiem
- 3
Ejot pavirzīties nost, sānis (no kā).
- Noej no ceļa!
- Kamēr bija jāuzmana katls, nevarēja noiet no plīts
- 4
pārej Ejot veikt (kādu attālumu); nostaigāt.
- Noiet tālu ceļu
- Desmit kilometrus zēns nogāja bez atpūtas
- Vai lielu gabalu esi nogājis?
- 5
pārej Pārspēt iešanā.
- Viņš ir liels gājējs, es viņu nevaru noiet
- 6
Atrodoties kustībā (arī braucot), noslīdēt nost vai sānis.
- Vilciens nogāja no sliedēm
- Ķēde nogāja no zobrata
- 7
Izkrist, nolupt, atdalīties.
- Slimības laikā meitenei nogāja mati
- Noiet āda
- Karstā ūdenī drēbei nogāja krāsa
- 8
Pāriet, nozust.
- Izsitumi nogājuši
- 9
Norietēt.
- Noiet saule
- Mēness jau nogājis
- 10
Par mehānismu, piem., par pulksteni – darboties (kādu laiku).
- Pulkstenis nogāja stundu, tad apstājās
- 11
Par transportlīdzekļiem – nobraukt (kādu ceļa gabalu).
- Vilciens nogāja līdz Slokai bez pieturām
- Kuģītis nogāja līdz Jelgavai divās stundās
- 12
sarunvalodas vārds Notikt, gadīties; iziet.
- Noiet greizi, aplam