NOIET definīcija Latviešu valodā:

NOIET

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Ejot novirzīties lejā, nost (no kā).

    • Noiet pa kāpnēm
    • Runātājs nogāja no tribīnes
    • Spēlētāji nogāja no laukuma

  • 2

    Ejot uz leju, nokļūt (kur, līdz kurienei).

    • Noiet pie upes
    • Noiet uz avotu pēc ūdens
    • Noiet pagrabā pēc kāpostiem
    • pārnesta nozīme Noiet pagrīdē

  • 3

    Ejot pavirzīties nost, sānis (no kā).

    • Noej no ceļa!
    • Kamēr bija jāuzmana katls, nevarēja noiet no plīts

  • 4

    pārej Ejot veikt (kādu attālumu); nostaigāt.

    • Noiet tālu ceļu
    • Desmit kilometrus zēns nogāja bez atpūtas
    • Vai lielu gabalu esi nogājis?

  • 5

    pārej Pārspēt iešanā.

    • Viņš ir liels gājējs, es viņu nevaru noiet

  • 6

    Atrodoties kustībā (arī braucot), noslīdēt nost vai sānis.

    • Vilciens nogāja no sliedēm
    • Ķēde nogāja no zobrata

  • 7

    Izkrist, nolupt, atdalīties.

    • Slimības laikā meitenei nogāja mati
    • Noiet āda
    • Karstā ūdenī drēbei nogāja krāsa

  • 8

    Pāriet, nozust.

    • Izsitumi nogājuši

  • 9

    Norietēt.

    • Noiet saule
    • Mēness jau nogājis

  • 10

    Par mehānismu, piem., par pulksteni – darboties (kādu laiku).

    • Pulkstenis nogāja stundu, tad apstājās

  • 11

    Par transportlīdzekļiem – nobraukt (kādu ceļa gabalu).

    • Vilciens nogāja līdz Slokai bez pieturām
    • Kuģītis nogāja līdz Jelgavai divās stundās

  • 12

    sarunvalodas vārds Notikt, gadīties; iziet.

    • Noiet greizi, aplam