NOIET definīcija Latviešu valodā:

nepārejošs darbības vārds-eju, -ej, -iet, -gāju

• 1

  Ejot novirzīties lejā, nost (no kā).

  • Noiet pa kāpnēm
  • Runātājs nogāja no tribīnes
  • Spēlētāji nogāja no laukuma

• 2

  Ejot uz leju, nokļūt (kur, līdz kurienei).

  Noiet pagrīdē
  • Noiet pie upes
  • Noiet uz avotu pēc ūdens
  • Noiet pagrabā pēc kāpostiem

• 3

  Ejot pavirzīties nost, sānis (no kā).

  • Noej no ceļa!
  • Kamēr bija jāuzmana katls, nevarēja noiet no plīts

• 4

  pārej Ejot veikt (kādu attālumu); nostaigāt.

  • Noiet tālu ceļu
  • Desmit kilometrus zēns nogāja bez atpūtas
  • Vai lielu gabalu esi nogājis?

• 5

  pārej Pārspēt iešanā.

  • Viņš ir liels gājējs, es viņu nevaru noiet

• 6

  Atrodoties kustībā (arī braucot), noslīdēt nost vai sānis.

  • Vilciens nogāja no sliedēm
  • Ķēde nogāja no zobrata

• 7

  Izkrist, nolupt, atdalīties.

  • Slimības laikā meitenei nogāja mati
  • Noiet āda
  • Karstā ūdenī drēbei nogāja krāsa

• 8

  Pāriet, nozust.

  • Izsitumi nogājuši

• 9

  Norietēt.

  • Noiet saule
  • Mēness jau nogājis

• 10

  Par mehānismu, piem., par pulksteni – darboties (kādu laiku).

  • Pulkstenis nogāja stundu, tad apstājās

• 11

  Par transportlīdzekļiem – nobraukt (kādu ceļa gabalu).

  • Vilciens nogāja līdz Slokai bez pieturām
  • Kuģītis nogāja līdz Jelgavai divās stundās

• 12

  sarunvalodas vārds Notikt, gadīties; iziet.

  • Noiet greizi, aplam