NOBRUKT definīcija Latviešu valodā:

NOBRUKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Brūkot nogrūt, atdalīties (no kā).

    • Nobrukusi kalna daļa
    • Nobrucis krasts

  • 2

    Noslīdēt sakrokojoties.

    • Nobrukušas zeķes
    • Lakatiņš nobrucis no galvas

  • 3

    Zaudēt krāsu (mazgājot); noplukt.