NOBRĪKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

NOBRĪKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Īsu brīdi, vienreiz brīkšķēt.

    • Krūmos kaut kas nobrīkšķ
    • Sausie zari nobrīkšķēja