NOBRĀZT definīcija Latviešu valodā:

pārejošs darbības vārds-brāžu, -brāz, -brāž, -brāzu

• 1

  Atsitoties, beržoties (gar ko asu), viegli ievainot, noberzt (ādu).

  • Rokām nobrāzta āda
  • Nobrāzt roku līdz asinīm
  • Nobrāzt kāju pret akmeni

• 2

  Radīt virsmas bojājumu (priekšmetam), kustībā skarot (ko), beržoties (gar ko asu).

  • Nobrāzt zābaka purngalu
  • Nobrāzt mēbeles