NOBRAUCĪT definīcija Latviešu valodā:

NOBRAUCĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Braukot nobīdīt (uz leju); notraukt, noraut (nost no kā).

    • Nobraucīt atrotītās piedurknes
    • Nobraucīt zeķes uz leju
    • Nobraucīt ogas ar visām lapām

  • 2

    Noglaudīt (uz leju).

    • Nobraucīt bārdu