NOBRAUCIENS definīcija Latviešu valodā:

NOBRAUCIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vienreizēja, paveikta darbība nobraukt; brauciens lejup.

    • Straujš nobrauciens
    • Nobrauciens šahtā
    • Kamaniņas apgāzās nobraucienā no kalna

  • 2

    vsk Sportā – kalnu slēpošanas disciplīna – braukšana ar slēpēm no kalna pa īpašu trasi ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.

    • Sacensties nobraucienā