NOBĒRT definīcija Latviešu valodā:

NOBĒRT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Berot novietot.

    • Nobērt kartupeļus zemē žāvēšanai
    • Gar ceļmalām nobērta grants
    • Nobērt graudus maisam garām
    • Nobērt govīm priekšā bietes
    • Nobērt putniem graudus

  • 2

    Berot noņemt (kādu daļu nost); atbērt.

    • Nobērt nedaudz miltu no katra maisa

  • 3

    Berot nosegt (kā virsmu); apbērt.

    • Nobērt ceļu ar granti
    • Cepumi biezā kārtā nobērti ar pūdercukuru

  • 4

    pārnesta nozīme Ātri, vienā laidā norunāt.

    • Nobērt vārdus kā pupas