NO definīcija Latviešu valodā:

NO

prievārds

  • 1

    Norāda uz vietu, kur sākas kustība lejup.

    • Braukt no kalna
    • Nokrist no koka
    • Nolēkt no tramplīna

  • 2

    Norāda uz kustības, virziena, darbības sākuma punktu.

    • No skursteņa ceļas dūmi
    • Braukt no viena krasta uz otru
    • Izkāpt no vagona
    • Viņš raudzījās no tālienes
    • Tas ir netālu no šejienes
    • Kalns bija rietumos no pilsētas
    • No stacijas līdz mājai ir desmit kilometru

  • 3

    Norāda uz priekšmetu, no kura atšķir, atdala (ko).

    • Noplēst gabalu no auduma
    • Atdalīt ķiršus no kātiņiem
    • Šķirt sivēnus no mātes

  • 4

    Norāda uz laikposma sākumu.

    • No pirmā līdz trešajam decembrim
    • Sākt darbu no deviņiem
    • Izbraucām agri no rīta

  • 5

    Norāda uz iemeslu, cēloni.

    • Raudāt no bēdām
    • Būt slapjam no lietus
    • Viņš drebēja no aukstuma

  • 6

    Norāda uz (kā) izcelsmi.

    • Viņš ir no Piebalgas
    • Zēna vecāki cēlušies no strādniekiem
    • Šis lietvārds atvasināts no darbības vārda

  • 7

    Norāda uz personu, no kuras (ko) gaida, prasa, lūdz.

    • Gaidīt atbalstu no tēva
    • Prasīt no biedra atbildi

  • 8

    Norāda uz vielu, materiālu (kā) veidošanai, gatavošanai.

    • No akmens cirsts tēls
    • Šie trauki gatavoti no plastmasas
    • No koka darināti priekšmeti

  • 9

    Norāda uz dalāmu vai salīdzināmu daudzumu, kopumu.

    • Pusi no garā mūža viņš pavadījis laukos
    • Tas ir skaistākais no visiem putniem
    • Labākais no plašā draugu pulka

  • 10

    Norāda uz darbības norises veidu.

    • Priecāties no sirds
    • No tiesas nožēlot

Lietojums

prievārds ar ģen.