NEVARĪBA definīcija Latviešu valodā:

NEVARĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Vispārināta īpašība nevarīgs; nespēcība; vārgums.

    • Slimnieka nevarība

  • 2

    Nespēja (ko veikt) prasmes, iemaņu, zināšanu trūkuma dēļ.

    • Šajā darbā skaidri saredzama autora nevarība