NESAMAŅA definīcija Latviešu valodā:

NESAMAŅA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Stāvoklis, kad ir pārtrauktas visas nervu sistēmas augstākās funkcijas; bezsamaņa.

    • Krist nesamaņā
    • Būt, gulēt nesamaņā