NEPRĀTS definīcija Latviešu valodā:

NEPRĀTS

vīriešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Psihisks stāvoklis, kurā cilvēks rīkojas neprātīgi; šā stāvokļa izpausme.

    • Tāda rīcība ir neprāts
    • Viņš drāzās projām kā neprātā
    • Mīlēt, ienīst līdz neprātam