NEMIERS definīcija Latviešu valodā:

NEMIERS

vīriešu dzimte

  • 1

    vsk Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, darīt ko, arī šāds stāvoklis, kam raksturīga neapmierinātība ar esošo un spēcīga vēlēšanās gūt ko jaunu.

    • Viņu pārņēma dīvains nemiers
    • Just nemieru
    • Būt nemierā ar ko

  • 2

    vsk Stāvoklis, kad izjūt satraukumu, nervozumu, arī stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) pastāv nesaskaņas, izraisās strīdi.

    • Mājās vienmēr bija ķildas un nemiers
    • Nemiera cēlējs
    • Nemiera pilna dzīve
    • Miers baro, nemiers posta

  • 3

    dsk Sacelšanās.

    • Zemnieku nemieri
    • Apspiest nemierus