NEIZPRATNE definīcija Latviešu valodā:

NEIZPRATNE

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Stāvoklis, kad nav uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; nespēja (ko) uztvert un izprast.

    • Jautājuma neizpratne
    • Būt pilnīgā neizpratnē
    • Uzlūkot kādu neizpratnē