NEBRĪVE definīcija Latviešu valodā:

NEBRĪVE

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Stāvoklis, kad (kāds) atrodas pakļautībā, atkarībā, nav brīvs; nebrīvība (1).

    • Dzīvot, nonākt nebrīvē
    • Turēt putnus nebrīvē