NABADZĪBA definīcija Latviešu valodā:

NABADZĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums, nepietiekamība.

    • Dzīvot nabadzībā
    • Cīnīties, kauties ar nabadzību
    • Grimt nabadzībā

  • 2

    pārnesta nozīme Kā trūkums, nepietiekamība.

    • Domu, iztēles, jūtu nabadzība