MUĻĶIS definīcija Latviešu valodā:

MUĻĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Cilvēks, kam ir vāji attīstīts prāts; cilvēks, kam ir niecīgas zināšanas; arī vientiesīgs cilvēks.

    • Uzskatīt, turēt kādu par muļķi

  • 2

    ģen. muļķa, īp. nozīmē Muļķīgs (1).

    • Muļķa vientiese
    • Muļķa puika