MIETS definīcija Latviešu valodā:

MIETS

vīriešu dzimte

  • 1

    Apdarināta (parasti koka, arī cita materiāla) nūja ar smailu konusveida galu, ko iedzen zemē.

    • Paegļa miets
    • Mietu žogs
    • Piesiet augļu kociņu pie mieta
    • Sētas miets