MIDZENIS definīcija Latviešu valodā:

MIDZENIS

vīriešu dzimte

  • 1

    No vienkopus savilktām lapām, zāles u. tml. izveidota un ar spalvām, vilnu izklāta guļvieta dzīvnieku mazuļiem.

    • Peļu midzenis

  • 2

    Ala, iedobums, slēptuve, kur guļ dzīvnieki ar mazuļiem; vieta, kur dzīvo daudz (parasti plēsīgu, kaitīgu) dzīvnieku, kukaiņu.

    • Vilku, lāču midzenis
    • Lapseņu midzenis

  • 3

    nievājoši, sarunvalodas vārds Mītne, miteklis.

    • Laupītāju midzenis
    • Noziedzības midzenis