MEŽS definīcija Latviešu valodā:

MEŽS

vīriešu dzimte

  • 1

    Ar kokaugiem apaugusi liela zemes platība; koki, kas aug šajā platībā.

    • Lapkoku mežs
    • Priežu, egļu mežs
    • Lauku aizsardzības mežu josla
    • Stādīt mežu
    • Meža ciršana
    • Zāle saaugusi kā mežs

  • 2

    ģen. meža, īp. nozīmē Tāds, kas raksturīgs mežam, aug vai dzīvo savvaļā, mežā; tāds, kas nav kultivēts; tāds, kas nav pieradināts.

    • Meža zeme
    • Meža zemenes
    • Meža cūka
    • Meža dzīvnieki