MĒTELIS definīcija Latviešu valodā:

MĒTELIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Priekšā pogājams virsējais apģērba gabals (parasti ar garām piedurknēm), ko lieto, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu u. tml.

    • Rudens, pavasara mētelis
    • Mētelis ar kažokādas apkakli
    • Putekļu, lietus mētelis
    • Mēteļu audums