MĒRCĒT definīcija Latviešu valodā:

MĒRCĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Vairākkārt mērkt (šķidrumā).

    • Mērcēt otu krāsā

  • 2

    Turēt kādā šķidrumā (piem., lai atmiekšķētu, padarītu mīkstāku).

    • Mērcēt linus, kaņepājus mārkā
    • Mērcēt veļu
    • Mērcēt zirņus ūdenī

  • 3

    Pieļaut, būt par cēloni, ka kļūst slapjš, mitrs.

    • Lietus mērcē drānas