MĒLENIS definīcija Latviešu valodā:

MĒLENIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Valodniecībā – līdzskanis, kura artikulācijā aktīvais runas orgāns ir mēle.

    • Līdzskaņus iedala lūpeņos un mēleņos
    • Priekšējie, vidējie, pakaļējie mēleņi