MĀT definīcija Latviešu valodā:

MĀT

  • 1

    nepārej Izdarīt kustības uz augšu un uz leju (ar galvu, ar roku) – sveicinot, piekrītot.

    • Māt aizbraucējam
    • Māt ar lakatiņu
    • Piekrītoši māt ar galvu

  • 2

    nepārej Izdarīt kustību ar roku, lai norādītu virzienu.

    • Māt, lai panāk šurp
    • Viņš māja, lai draugs paliek uz vietas

  • 3

    pārej Pakustinot galvu vai roku uz augšu un leju, paust (ko).

    • Māt atvadu sveicienus, ardievas