MARŠS definīcija Latviešu valodā:

MARŠS

vīriešu dzimte

  • 1

    Skaņdarbs ar skaidru, vienmērīgu ritmu gājiena tempā.

    • Svētku maršs
    • Soļot marša ritmā
    • Pūtēju orķestris atskaņo maršu

  • 2

    Ritmiskas, vienmērīgas soļošanas veids, parasti ierindā.

    • Ceremoniāls maršs
    • Parādes maršs
    • Marša solis

  • 3

    Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem gājiena kolonnās pilnā kaujas gatavībā.

    • Pulka maršs
    • Marša rota