MANĪT definīcija Latviešu valodā:

MANĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Just, arī uztvert ar redzi, dzirdi, tausti.

    • Manīt vētras tuvošanos
    • Vai tu neesi te manījis kādu svešu cilvēku?
    • Nemanīt nekā sevišķa

  • 2

    Uztvert, saprast pēc kādām pazīmēm.

    Sk. arī nemanāms, nemanot
    • Nelikt manīt savu nodomu
    • Vecums liek sevi manīt

MĀNĪT definīcija Latviešu valodā:

MĀNĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Apzināti maldināt, piem., ar vārdiem, izturēšanos; arī krāpt.

    • Mānīt bērnu ar tukšiem solījumiem
    • Mānīt pretinieku ar fiktīvu uzbrukumu
    • Mānīt pircējus ar nekvalitatīvu preci

  • 2

    Maldinot vilināt, aicināt.

    • Mānīt suni prom no vārtiem