MANIERE definīcija Latviešu valodā:

MANIERE

sieviešu dzimte

  • 1

    dsk Noteikts izturēšanās veids, paradums.

    • Viņam ir maniere staigāt vienmēr ar spieķi
    • Atradināties no sliktām manierēm
    • Labas, smalkas manieres

  • 2

    Mākslā – īpatnējs individuāls vai kādam virzienam raksturīgs paņēmiens.

    • Gleznā izpaužas mākslinieka daiļrades maniere
    • Maniere zīmēt cilvēkus pārspīlēti slaidus