MANDARĪNS definīcija Latviešu valodā:

MANDARĪNS

vīriešu dzimte

  • 1

    Citrusaugs ar oranžiem saldiem augļiem.

    • Mandarīnu birzis

  • 2

    Šā koka auglis – mazāks par apelsīnu, smaržīgs, salds un sulīgs.

    • Lobīt, ēst mandarīnus
    • Mandarīnu sula