MALA definīcija Latviešu valodā:

MALA

sieviešu dzimte

  • 1

    Tālākā vieta no (priekšmeta) centra virzienā uz ārpusi; vieta, kur kas robežojas ar citu priekšmetu, citu masīvu.

    • Galda, gultas mala
    • Iziet meža malā
    • Skatītāji sastājušies laukuma malās
    • Iet gar ezera malu

  • 2

    Līnija, ar ko (kas) beidzas; robežas līnija, josla; šķautne.

    • Taisnstūra, trīsstūra malas
    • Krūzes, bļodas mala
    • Pieliet spaini pilnu līdz malām
    • Ūdens līst pāri malām
    • Dēlis ar asām malām

  • 3

    Ārējā josla, priekšmets, detaļa, kas ietver, norobežo (ko).

    • Cepure ar platām malām
    • Pārkārt kājas pāri ratu malai
    • Gultas malas dēlis
    • Sarakstīt piezīmes burtnīcas malās
    • Atlocīt papīra lapai malu

  • 4

    Krasts.

    • Piebraukt pie ezera malas
    • Izcelties malā
    • Aizpeldēt līdz malai

  • 5

    sarunvalodas vārds Apvidus.

    • Nokļūt svešā malā
    • Doties uz citu malu

  • 6

    lok. malā, apst. nozīmē Sānis, nomaļus.

    • Noiet malā