MAJORĀNS definīcija Latviešu valodā:

MAJORĀNS

vīriešu dzimte

  • 1

    Panātru dzimtas augs, ko kultivē garšvielas, arī ārstniecības vielu iegūšanai; šā auga lapas un ziedi kā garšviela.

    • Pielikt mērcei majorānu